ZINĀTNISKI PRAKTISKIE IETEIKUMI
No LUGELA pētījumu rezultātiem līdz praktiskai medicīniskai lietošanai
LUGELA zinātniski-praktiskā nozīme nosakāma nevis ar vienu atsevišķu publikāciju, bet gan ar pakāpenisku datu uzkrāšanu par ūdens sastāvu, tā fizioloģisko iedarbību, farmakoloģiskajām īpašībām un klīniskās lietošanas rezultātiem.
D. V. Džavahišvili darbi 1945., 1949. un 1953. gadā izveidoja zinātnisko pamatu LUGELA kā neatkarīga dabas ārstnieciskā kompleksa turpmākai izpētei. Turpmākajos pētījumos G. S. Gvišiāni, V. L. Kvicaridze, M. Š. Ležava, N. V. Glonti, I. G. Andguladze un citi autori šo pamatu paplašināja ar eksperimentāliem, farmakoloģiskiem un klīniskajiem datiem.
Praktiskās lietošanas pamatprincips
LUGELA jāuzskata nevis par parastu dzeramo ūdeni vai kalcija hlorīda šķīduma vienkāršu analogs, bet gan par augsti mineralizētu dabas kompleksu.
LUGELA izpēte tika veikta tieši balstoties uz šo pieņēmumu: ūdens iedarbību noteica ne tikai dominējošais kalcija komponents, bet arī dabisko minerālu vielu kombinācija, kas veido vienotu fizioloģiski aktīvu kompleksu. Zinātniskajos materiālos LUGELA ir vairākkārt salīdzināta ar mākslīgo kalcija hlorīda šķīdumu, un šo pētījumu rezultāti kļuva par vienu no pamatiem tās neatkarīgai medicīniskai lietošanai.
Tāpēc zinātniski praktiska pieeja tiek veidota pēc šādas shēmas:
Galvenie pārbaudītie iedarbības virzieni
Zinātniskie darbi ļauj izdalīt vairākus fizioloģiskus un klīniskus virzienus, kuriem ir tieša nozīme praktiskajā medicīnā.
Pretiekaisuma iedarbība
M. Š. Ležavas pētījumos tika izpētītas LUGELA ietekme uz iekaisuma procesiem, tajā skaitā eksperimentālām miokarda un locītavu bojājumiem. Šie darbi papildināja turpmākie klīniskie novērojumi un veidoja pamatu LUGELA lietošanai kompleksās programmās ar iekaisuma reakciju gadījumos.
Desensibilizējoša iedarbība
Eksperimentālie pētījumi parādīja LUGELA ietekmi uz organisma alerģisko reakciju. Šis virziens tika tālāk attīstīts N. V. Glonti dermatoloģiskajos pētījumos, kur LUGELA tika lietota ekzēmas ārstēšanā, bet klīniskā dinamika tika vērtēta kopā ar laboratoriskajiem un funkcionālajiem rādītājiem.
Hemostāzes iedarbība
M. Š. Ležava izpētīja LUGELA ietekmi uz parenhīmas asiņošanu. Eksperimentālos darbos tika parādīta izteikta asinsreces veicināšana, tostarp aknu un nieru bojājumu gadījumos.
Ietekme uz gremošanas sistēmu
Atsevišķi pētījumi tika veltīti kuņģa sekretorajai un evakuatorajai funkcijai. Šis virziens kļuva par zinātnisko pamatu LUGELA lietošanai kuņģa-zarnu trakta slimību gadījumos un turpmākai diferenciālo ikdienas režīmu izstrādei.
Minerālu apmaiņa
Klīniskajos un eksperimentālajos darbos tika pētīts kalcija un citu elektrolītu saturs, kā arī atšķirība starp LUGELA un mākslīgajiem kalcija šķīdumiem. Tas ir nozīmīgi endokrinoloģijā, muskuļu un skeleta sistēmā un citās jomās, kur minerālu apmaiņa ir daļa no patogenezes vai atveseļošanās procesa.
Dabiskie aizsardzības mehānismi
I. G. Andguladzes pētījumi bija veltīti LUGELA ietekmei uz aktīvās mezenhīmas funkcionālo stāvokli un organisma aizsargreakcijām. Šis virziens paplašināja LUGELA iedarbības izpratni ārpus vienkāršas kalcija vielmaiņas korekcijas.
Praktiskā lietošana medicīniskajos virzienos
Uzkrātais zinātniskais pamats ļauj izmantot vienotu principu: katrai lietošanas nozarei jābūt saistītai ar konkrētiem pētījumiem un klīniskajiem uzdevumiem.
LUGELA profesionālā enciklopēdijas sadaļā šie materiāli ir sistematizēti pa galvenajiem medicīnas virzieniem:
Šāds formāts ļauj ārstam pāriet nevis no vispārēja produkta apraksta, bet tieši no specialitātes un klīniskā uzdevuma uz praktisko lietošanas shēmu.
Lietošanas formas
Vēsturiskie zinātniskie materiāli apraksta perorālu, ārēju un, PSRS medicīnas praksē, intravenozu sterilizētas LUGELA lietošanu.
Mūsdienu praksē galvenā ir dozēta perorāla lietošana saskaņā ar spēkā esošo instrukciju.
Pieauguša pacienta pamatrežīms ir šāds:
Spēkā esošā instrukcija atļauj kombinēt LUGELA ar pretvīrusu, antibakteriālo un pretiekaisuma terapiju. Kontrindikācijas ir hiperkalcēmija un individuāla nepanesība.
Speciālas shēmas atsevišķām slimībām tiek apskatītas attiecīgajos profesionālo rakstu un metodisko materiālu sadaļās.
Kompleksās terapijas princips
Zinātniskie pētījumi rāda, ka LUGELA tika lietota gan kā neatkarīgs dabas ārstnieciskais faktors, gan kā komplekso ārstēšanu papildinošs komponents.
Praktiski tas nozīmē sekojošo:
LUGELA neaizstāj nepieciešamo speciālo terapiju, bet tiek iekļauta ārstēšanas programmā ar konkrētu fizioloģisko uzdevumu.
Iekaisuma stāvokļu gadījumā — pretiekaisuma virzienā.
Alerģiskas reakcijas gadījumā — desensibilizējošā iedarbībā.
Minerālu apmaiņas traucējumu gadījumā — dabīgā minerālu nodrošināšanā.
Atveseļošanās procesos — metabolisma un audiem atbalstājošos mehānismos.
Kuņģa-zarnu trakta slimību gadījumā — sekretorās un funkcionālās reakcijas īpatnībās.
Šāda pieeja padara LUGELA lietošanu mērķtiecīgu un klīniski kontrolējamu.
Efektivitātes kontrole
Praktiskai lietošanai jābūt pavadītai ar objektīvu rezultātu novērtējumu.
Atkarībā no slimības tiek izmantoti šādi rādītāji:
- simptomu dinamika;
- iekaisuma procesa stāvoklis;
- laboratoriskie rādītāji;
- minerālu apmaiņa;
- orgānu un sistēmu funkcionālie parametri;
- kursa panesamība;
- sasniegtā efekta ilgums.
Tieši šāds princips tika izmantots plašos LUGELA klīniskajos pētījumos. Piemēram, N. V. Glonti disertācijā bija iekļauti paši klīniskie un laboratoriskie pētījumi, rezultātu apspriešana, secinājumi un atsevišķa praktisko ieteikumu sadaļa.
Praktiskais algoritms
- Veikt klīnisko novērtēšanu un noteikt lietošanas uzdevumu.
- Izvēlēties atbilstošo medicīniskās lietošanas virzienu LUGELA.
- Izpētīt speciālu rakstu un zinātnisko pirmavotu.
- Noteikt formu un dozēto režīmu.
- Iekļaut LUGELA individuālā ārstēšanas vai atveseļošanās programmā.
- Noteikt objektīvus kontroles kritērijus.
- Novērtēt kursa rezultātus un turpmāko taktiku.
Zinātniski praktiskās pieejas nozīme
LUGELA zinātniskā pamata galvenā īpatnība ir pētījumu nepārtrauktība.
Ķīmiskā sastāva izpēte radīja pamatu eksperimentālai farmakoloģijai. Eksperimentālie darbi ļāva pāriet uz klīnisko lietošanu. Klīniskie novērojumi savukārt veidoja konkrētus ieteikumus un uzdeva jaunus jautājumus pētniekiem.
Tāpēc profesionālai LUGELA lietošanai jābalstās nevis uz atsevišķām citātām, bet uz savstarpēji saistītu zinātnisko datu kopumu.
Nobeigums
Zinātniski praktiskie ieteikumi LUGELA apvieno trīs līmeņus:
Šāda pieeja ļauj pakāpeniski, profesionāli un tieši saistībā ar pirmavotiem izmantot uzkrāto zinātnisko pieredzi.
LUGELA tiek uzskatīta par dabīgu augsti mineralizētu ārstniecisku kompleksu, kura lietošana tiek noteikta ar konkrētu medicīnisku uzdevumu, dozētu režīmu un objektīvu rezultātu novērtējumu.